Produkti, kas importēti no Ķīnas uz Japānu

2023. gada kalendārajā gadā Ķīna uz Japānu eksportēja preces 178 miljardu ASV dolāru vērtībā. Starp galvenajiem eksporta veidiem no Ķīnas uz Japānu bija apraides iekārtas (15 miljardi ASV dolāru), datori (10,4 miljardi ASV dolāru), biroja iekārtu daļas (3,78 miljardi ASV dolāru), mehāniskie transportlīdzekļi, to daļas un piederumi (3,38 miljardi ASV dolāru) un integrālās shēmas (3,10 ASV dolāru). miljards). 28 gadu laikā Ķīnas eksports uz Japānu ir nepārtraukti pieaudzis par 6,49% gadā, pieaugot no 32,6 miljardiem ASV dolāru 1995. gadā līdz 178 miljardiem ASV dolāru 2023. gadā.

Visu produktu saraksts, kas tika importēti no Ķīnas uz Japānu

Tālāk esošajā tabulā ir sniegts visaptverošs saraksts ar visām precēm, kas tika eksportētas no Ķīnas uz Japānu 2023. gadā, iedalītas kategorijās pēc produktu veidiem un sakārtotas pēc to tirdzniecības vērtības ASV dolāros.

Padomi šīs tabulas lietošanai

1. Augsta pieprasījuma produktu identificēšana: analizējiet visaugstāk novērtētos produktus, lai noteiktu, kurām precēm ir visaugstākā tirdzniecības vērtība. Šie produkti, visticamāk, būs ļoti pieprasīti Japānas tirgū, paverot ienesīgas iespējas importētājiem un tālākpārdevējiem.
2. Tirgus nišas izpēte: izpētiet produktus ar ievērojamu tirdzniecības vērtību, kas var nebūt plaši pazīstama. Šie nišas produkti varētu pārstāvēt neizmantotus tirgus segmentus ar mazāku konkurenci, ļaujot tālākpārdevējiem un importētājiem ieņemt unikālu pozīciju tirgū.

Pēdējo reizi atjaunināts: 2024. gada aprīlis

1. piezīme . HS4 kods jeb Harmonizētās sistēmas 4 ciparu kods ir daļa no Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas (HS). Tā ir starptautiski standartizēta sistēma preču klasificēšanai starptautiskajā tirdzniecībā.

2. piezīme . Šī tabula tiek regulāri atjaunināta katru gadu. Tāpēc mēs aicinām jūs bieži apmeklēt, lai piekļūtu jaunākajai informācijai par tirdzniecību starp Ķīnu un Japānu.

Tirdzniecības līgumi starp Ķīnu un Japānu

Ķīnai un Japānai, divām no lielākajām Āzijas ekonomikām, ir sarežģītas un daudzpusīgas ekonomiskās attiecības, kas ietver dažādus tirdzniecības nolīgumus un ekonomiskās partnerības, kuras veido gan konkurence, gan sadarbība. Šeit ir īss pārskats par galvenajiem līgumiem un ekonomiskajām mijiedarbībām:

1. Divpusējās tirdzniecības attiecības: lai gan starp Ķīnu un Japānu nav noslēgts īpašs divpusējs brīvās tirdzniecības līgums, tirdzniecība starp abām valstīm ir nozīmīga un daudzpusīga, ietverot plašu preču klāstu, tostarp elektronikas, mašīnu, automašīnu un ķīmisko produktu apmaiņu. .
2. Ķīnas, Japānas un Dienvidkorejas trīspusējā brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN) sarunas: 2012. gadā uzsāktās sarunas par trīspusēju BTN starp Ķīnu, Japānu un Dienvidkoreju ir paredzētas, lai izveidotu vienu no pasaulē lielākajiem ekonomiskajiem blokiem. Šis līgums paredzēts, lai samazinātu tarifus un citus tirdzniecības šķēršļus, veicinātu ekonomisko sadarbību un palielinātu investīciju iespējas starp trim valstīm. Sarunas turpinās un atspoguļo politisko un ekonomisko attiecību sarežģītību reģionā.
3. Divpusējais investīciju līgums (BIT): Ķīnas un Japānas divpusējais investīciju līgums, kas ir spēkā kopš 1989. gada, bija viens no pirmajiem centieniem nodrošināt un veicināt savstarpējus ieguldījumus. Šis līgums nodrošina aizsardzību ieguldījumiem, nodrošina nediskriminējošu attieksmi un ietver strīdu izšķiršanas mehānismus.
4. Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība (RCEP): gan Ķīna, gan Japāna ir reģionālās visaptverošās ekonomiskās partnerības (RCEP) dalībnieces, kas ir pasaulē lielākais brīvās tirdzniecības līgums, kurā iesaistītas 15 valstis. 2021. gadā ieviestā RCEP mērķis ir racionalizēt esošos līgumus, samazināt tarifus un tirdzniecības barjeras, kā arī izveidot kopīgus noteikumus e-komercijai, tirdzniecībai un intelektuālajam īpašumam.
5. Vides un tehniskā sadarbība: Papildus tirdzniecībai un investīcijām Ķīna un Japāna ir iesaistījušās arī dažādos vides un tehniskās sadarbības veidos. Tas ietver sadarbību enerģijas taupīšanas, piesārņojuma kontroles un ilgtspējīgu tehnoloģiju izstrādes jomā, kas kļūst arvien nozīmīgāki abu valstu divpusējo attiecību aspekti.

Šie līgumi un sadarbības sistēmas izceļ attiecības, kas līdzsvaro konkurētspējīgu ekonomisko mijiedarbību ar stratēģisko sadarbību. Neraugoties uz vēsturisko un teritoriālo saspīlējumu, abas valstis atzīst ekonomiskās partnerības savstarpējos ieguvumus, jo īpaši reģionālo un globālo ekonomisko izaicinājumu kontekstā.